Privātmājas jumta un fasādes siltināšana: darbu secība, izmaksas un kļūdas

Kāpēc siltināšana sākas ar plānu

Privātmājas siltināšana ir viens no lielākajiem ieguldījumiem pēc pašas mājas iegādes. Pareizi veikta, tā samazina apkures izmaksas, uzlabo komfortu un paaugstina īpašuma vērtību. Nepareizi veikta – var radīt mitruma problēmas, pelējumu un nepieciešamību darbus pārtaisīt. Tāpēc pirms materiālu pirkšanas ir vērts izveidot skaidru plānu. Vispārīgus principus esam apskatījuši rakstā par energoefektivitātes pamatiem mājas būvniecībā, bet šoreiz – par esošas mājas siltināšanu.

Darbu secība

Speciālisti parasti iesaka šādu secību:

1. Novērtējums. Termogrāfija vai energoaudits parāda, kur zudumi ir vislielākie.
2. Jumts un bēniņi. Silts gaiss ceļas augšup, tāpēc caur nesiltinātu pārsegumu zūd liela daļa siltuma. Ja jumta segums ir nolietots, to loģiski mainīt kopā ar siltināšanu – par segumu izvēli lasiet jumta segumu salīdzinājumā.
3. Logi un durvis. Tos ieteicams mainīt pirms fasādes siltināšanas, lai siltinājumu varētu pareizi pievienot logu ailēm.
4. Fasāde. Siltinājums no ārpuses ir efektīvāks nekā no iekšpuses, jo novērš aukstuma tiltus un pasargā sienu no sasalšanas.
5. Pamati un cokols. Bieži aizmirsta, bet būtiska daļa, īpaši mājām ar pagrabu.
6. Ventilācija. Pēc siltināšanas māja kļūst hermētiskāka, tāpēc vajadzīgs pārdomāts ventilācijas risinājums.

Materiālu izvēle

Bēniņu pārseguma siltināšanai bieži izmanto beramo vai plākšņu akmens vati, jo tā ir ugunsdroša un tvaika caurlaidīga. Fasādēm izplatītākie risinājumi ir akmens vate vai putupolistirols ar apmetumu, kā arī ventilējamās fasādes sistēmas. Koka mājām īpaši svarīgi izvēlēties tvaika caurlaidīgus materiālus, lai mitrums no sienām varētu izkļūt.

Siltinājuma biezums jāizvēlas atbilstoši būvnormatīviem un mājas konstrukcijai. Lielāks biezums ne vienmēr nozīmē labāku rezultātu, ja nav atrisināti aukstuma tilti pie logiem, pamatiem un balkoniem.

No kā veidojas izmaksas

Siltināšanas izmaksas ir ļoti atkarīgas no mājas lieluma, esošā stāvokļa un izvēlētajiem materiāliem. Galvenās pozīcijas ir materiāli, darbs, sastatnes, apdare un papildu darbi, kas atklājas procesā – piemēram, bojātas spāres vai mitras sienas. Tāpēc tāmē ieteicams paredzēt rezervi neparedzētiem darbiem.

Vienmēr ievāciet vismaz trīs tāmes un salīdziniet tās pēc vienādiem kritērijiem: materiālu marka un biezums, darbu apjoms, garantija un termiņi. Ļoti zema cena bieži nozīmē, ka kāds būtisks darbs nav iekļauts.

Biežākās kļūdas

• fasāde siltināta pirms logu nomaiņas – vēlāk logu ailes jāpārtaisa;
• tvaika izolācija ierīkota nepareizajā pusē, kā rezultātā konstrukcijā krājas mitrums;
• nav atrisināti aukstuma tilti pie pamatiem un balkoniem;
• darbi veikti nepiemērotos laika apstākļos – lietū vai salā līmes un apmetumi nesaistās pareizi;
• nav paredzēta ventilācija.

Finansējuma iespējas

Pilnu siltināšanu reti kurš var apmaksāt no uzkrājumiem vienā reizē. Tāpēc daudzi darbus sadala posmos – vispirms jumts un bēniņi, tad logi, pēc tam fasāde. Cits ceļš ir aizņēmums, un šeit vērts salīdzināt dažādus piedāvājumus: bankas kredītu mājokļa uzlabošanai, patēriņa kredītu mazākiem darbiem un valsts atbalsta programmas, kuru nosacījumi laika gaitā mainās. Aktuālo informāciju par atbalsta programmām var pārbaudīt ALTUM mājaslapā, bet pārskatu par pieejamo finansējumu energoefektivitātes darbiem var atrast specializētā salīdzinājuma vietnē.

Pirms aizņemšanās salīdziniet gada procentu likmi un kopējo atmaksājamo summu ar sagaidāmo ietaupījumu apkures rēķinos. Aizņemšanās maksā naudu, tāpēc ieguldījumam jābūt pamatotam arī tad, ja enerģijas cenas samazinās.

Noslēgumā

Siltināšana ir ilgtermiņa ieguldījums, kas kalpo desmitiem gadu. Pareiza darbu secība, piemēroti materiāli un uzticams izpildītājs nosaka, vai māja būs silta un sausa, vai arī pēc dažiem gadiem nāksies labot kļūdas.